Atzīmējot Jumpravas amatierteātra simtgadi, kopā ar Jumpravas folkloras kopu „Liepu laipa” tiek īstenots vērienīgs projekts – Annas Brigaderes lugas „Sprīdītis” iestudējums, kura pirmizrāde gaidāma2013.gada 7.aprīlī plkst. 16:00 Jumpravas kultūras namā.
„Sprīdītis” ir izrāde visai ģimenei, kas pārsteigs gan ar tērpiem (tērpu māksliniece Kintija Voškāne) un scenogrāfiju (Rolands Vorkals), gan ar Madaras Makovskas horeogrāfiju un dzīvu muzikālo pavadījumu folkloras kopas „Liepu laipa” izpildījumā (vadītāja Vita Talla). Izrādē kopā piedalās 30 dalībnieku.
Mēs paši par izrādi sakām šādi:
„Vai atceries stāstu par Sprīdīti, kurš devās pasaulē laimi meklēt?
Arī šodien viņš ir sakravājis ceļa somu, pārmetis lāpstu pār plecu un domā, kurā virzienā doties, kur atrast laimi?
Mēs, Jumpravas amatierteātris un folkloras kopa „Liepu laipa”, vēlamies Tev stāstu par Sprīdīti izstāstīt vēlreiz, jo patiesībā Sprīdītis nav izdomāts pasaku tēls.
Varbūt viņš dzīvo tev kaimiņos vai arī tevī pašā mīt kaut kas no Sprīdīša?
Aicinām Tevi kopā ar mums doties piedzīvojumā, satikt Meža māti un Vēja māti, Milzi Lutausi un Sīkstuli, dancināt pašu Velnu, iepazīt Princesi Zeltīti un atrast savu Laimīgo zemi!”
Jumpravas pagastā izsenis spēlēts teātris. Laika gaitā mainījies kā repertuārs, tā aktieri un režisori, bet vēsturiski iedibinātā tradīcija joprojām dzīvo un godam izturējusi ilgo mūžu. Ziņas par teātra spēlēšanu Jumpravā ir saglabājušās no 20.gadsimta sākuma, lai gan droši vien lugas tikušas iestudētas arī senāk. Ir zināms, ka jau 1912. gadā 9.decembrī, Jumpravas Labdarības biedrības atklāšanas pasākumā, Dramatiskais kolektīvs nospēlējis Rūdolfa Blaumaņa izrādi „Pazudušais dēls”.
Jumpravas amatierteātra repertuārs ir bijis plašs un uz katriem svētkiem ticis iestudēts pa izrādei. 30. gados dramatiskā kolektīva režisors bija pagasta sekretārs Jānis Sniedze un tajā laikā teātrī spēlēja A. Griķis, L. Griķe, J. Smalkais, E. Zālīte, Z. Jansone, J. Sīlis, O. Sīle, M. Dzērve, K. Siliņš, M. Krastiņa. Tajā laikā tika iestudētas un skatītājiem izrādītas lugas „Skroderdienas Silmačos”, „Indrāni”, „Māsa Terēza”, „Vaidelote”, „Mūsu senči”, „Vecais pilskungs”, „Pielūdzēji’, „Sarkanā barona meita”, „Amora talons”, „Traks laiks”, „Zemes spēks”.
50. gados kolektīvu vadīja Kārlis Krūklis, Anna Ludborža, Anna Dirveika, Eduards Uzbeks, Milda Ruka. Tika iestudētas izrādes „Ugunī”, „Salna pavasarī”, „Annuška”, „Cilpa”, „Karavīra šinelis” un šajā laikā teātri spēlēja Dz. Klētniece, Z. Jonāte, M. Sulaine, L. Griķe, K. Siliņš, E.Jansons, skolotāja Lūka, Dreimaņu ģimene.
60. gadu sākumā kolektīva vadītājs bija Kārlis Mežsēts, kurās iestudēja J. Raiņa lugu „Pūt, vējiņi”, kurā galvenās lomas atveidoja M. Sulaine un J. Kalniņš.
70.- 80. gados kolektīvu vadīja Elza Cīrule un Kārlis Ādernieks, iestudējot izrādes „Jūras vārti” (1970.g.), „Lai arī rudens” (1971.g.), „Niskauvori maize” (1977.g.), „Silta jauka ausainīte” (1975.g.), „Reiz jaungada naktī” (1978.g.), „No saldenās pudeles” (1981.g.), „Alberts” (1984.g.) un šajā laikā teātrī biežāk sastopami bija aktieri I. Sproģe, E. Kiršholcs, A. Ūdris, R. Ūdre, J. Ķeizers, A. Rinmanis, I. Menca, E. Jonāts, K. Krūklis, L. Griķe, J. Jostiņš, V. Jonāte, sk. Gobiņa, E.Jansons, M. Ulle, L. Nesaule, V. Putāns, A. Ruska, M. Akmene, R. Kiršholce, G. Ampermane,
M. Freimanis, E. Holsts, G. Nesaule, N. Deksne, I. Stāmure, V. Steps, J. Maļinovskis, V.Vanags, T. Kriškāns, M. Deksnis, V. Leikuma, E. Uzbeks, M. Dinduns, A. Plūme, I. Sekacis, R. Ašmane u.c.
90.gados Rudītes Onckules vadībā tiek iestudēti dramatizējumi „Brīnumzālīte”, „Emīla nedarbi”, „Paradīzē”, „Dāmu detektīvs”, „Sievietes, sievietes”, „Tā mīlas vara dullus dara”. Izrādēs tajā laikā spēlē R. Krūkle, I. Stāmure, I. Sproģe, I. Menca,
I. Lapiņš, J. Kiršholcs, G. Staltāns, M. Cābe u.c.
No 2002. līdz 2008. gadam Jumpravas amatierteātris ir nonācis gados jaunās režisores Kristīnes Klētnieces rokās. Sākas spraigs un neatlaidīgs darbs, lai realizētu neiedomājamas idejas. Lai pastāvētu un attīstītos, lai sajūsminātu un pārsteigtu. Skatītāju redzeslokā nonāk jauni iestudējumi „Līnis murdā”, „Sniegbaltīte un septiņi rūķīši’, „Kazanovas mētelis”, neparastā un šarmantā izrāde „Es mīlu… Šekspīru”, kas tika izvirzīta „Gada izrādei” un viesojās Ventspils Livonijas ordeņa pilī Muzeju nakts ietvaros.
2008. gadā Jumpravas amatierteātri vada Nauris Klētnieks un teātris var lepoties ar pēdējo gadu veiksmīgākajiem iestudējumiem. Antona Čehova viencēliens „Lācis”, kurš Jumpravā tika nospēlēts divreiz, 2010. gada Ogres rajona teātra skatē ieguva labākā režisora, labākā scenogrāfa, labākās pirmā plāna aktrises un labākā otrā plāna aktiera apbalvojumu. „Lācis”, tāpat kā Kristīnes Klētnieces iestudētais „Es mīlu…Šekspīru”, ir kāpis arī uz Rīgas pilsētas mākslas darbinieku nama skatuves. Paralēli „Lācim” tika iestudēts vēl viens A.Čehova viencēliens „Jubileja”.
Pēc neliela pārtraukuma Jumpravas amatierteātrī atgriezusies aktieru un skatītāju iemīļotā režisore – talantīgā un idejām bagātā Kristīne Klētniece-Sika, kuras paspārnē pērnajā sezonā tika izlolota Elīnas Zālītes luga „Maldu Mildas sapņojums”, priecējot gan pašmāju, gan kaimiņu novadu skatītājus.
Teātri spēlēs un teātri skatīsies. Teātri vērtēs un par to vienmēr runās. Uz skatuves kāps aktieri- amatieri, kuriem teātra spēlēšana ir sirdslieta. Runā, ka ikviens, kas reiz teātri spēlējis, no tā netiek vaļā uz mūžu. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ, ka darbā tiek ieguldīta sirdsdegsme, kvalitatīvas un augsta līmeņa izrādes top arī Jumpravas amatierteātrī. Teātra spēlēšana nav tikai iespēja iejusties kādā tēlā, izdzīvot kādu likteni, iejusties dažādos laikmetos, tā veido radošu personību. Un ir patiess gandarījums Jumpravas amatierteātrī aktieru starpā redzēt jaunus, pavisam jaunus un pat ļoti mazus aktierus!
Sagatavoja Sandra Karule un Alīse Vorobeja.