Senlietu istaba

Kā atrast: Lielvārdes novada Jumpravas kultūras namā
Dibināta:
2006. gadā
Īpašnieks:
Jumpravas kultūras nams
Apmeklētājiem:
pēc pieteikuma pa tālr. 25450061

senlietas_1

senlietas_27

Kultūras nams Jumpravas centrā ir patīkama, mūsdienīga būve. Kāda gan te varētu izskatīties senlietu krātuve? Apmeklētājs piedzīvo vilšanos. Krātuves durvis atverot uz sliekšņa pārsteigumā jāapstājas. Kāda plaša senatnīga zemniekmāja!

Senlietu krātuve iekārtota kā lauku mājas istaba, kur nosacīti savs gals saimniecei – guļamtelpa ar kumodi; sava vieta saimes dižistabai ar lielo galdu vidū; sava – svētku reizei ar klavierēm un cītaru; sava saimes darbiem – abra ar lizēm, ēvelsols un citi vīru darba rīki.

Kolekciju Juta Paiča krājusi no 1989. gada, kad bijusi bērnudārza muzikālā audzinātāja. Mantas lielākoties nākušas no Jutas Paičas ģimenes un radu mājām. Viņa ir kurzemniece no Kursīšu pagasta, un saldenieku radiem arvien atgādināts – ja ir kādas vecas mantas, varbūt varētu atdot muzejam. Ulmaņlaika lietas pirktas Rīgas mākslas un senlietu antikvariātos. Šis tas iemainīts.

Tagad eksponātu ir ap četriem simtiem, neskaitot stelles, skapjus, gultu, kumodi, klavieres. Piemēram, gulta un ratiņš piederējuši Jutas vīramātei. Šūpulītis no Lielvārdes. Abriņa un pūralāde ir saimnieces vecāsmātes brāļa mantas. Kumode – no vedeklas mātes. Ēvelsols – viņas vecātēva, viņš bijis galdnieks. Tēva honerīts. Radi, draugi un kolēģi palīdzējuši kolekciju savākt.

Lielajam saimes galdam neparasta vēsture – Jumpravā ir aktrises Kristīne Klētnieces – Sikas mājas, viņa to atvedusi no Nacionālā teātra (iespējams, tas ir 1950. gada „Mērnieku laiku” vai „Zaļās zemes” uzveduma galds)

Savā laikā, kad Paiču ģimene cēla māju, Juta bija iecerējusi tur izbūvēt zemnieku istabu ar klonu, ar maizes krāsni, kur iekārtot savu kolekciju un muzeju. Bet dzīvesbiedrs aizgāja tai saulē, un idejai nebija lemts īstenoties…

Savu kolekcijas krājumu īpašniece izmantojusi bērnudārza svētkos, dažādos sarīkojumos. Juta Paiča kopa latvisko audzināšanu un dzīvesziņu. Līdz ar to Ziemassvētkus, Lieldienas, Mārtiņdienu, Ūsiņ dienu un pārējos senos svētkus svinēja tā, kā latvieši to darījuši.

Kāda zīmēšanas skolotāja palīgskolas bērniem uzzīmējusi visas svarīgāko latviešu gadskārtu ainas ar etnogrāfiski pareiziem tautastērpiem. Juta nodibināja Jumpravā senioru ansambli, mēģinājumi vēl joprojām notiek senlietu krātuvē. Bija cerēts te uzņemt jaunos pārus, bet tagad dzimtsarakstu nodaļa ir Lielvārdē, Jumpravā tikai pagasta pārvalde.

Senlietu krātuve interesē ne tikai Latvijas iedzīvotājus. Vistālākie viesi bijuši no Amerikas un Austrālijas, no Polijas un Francijas – radošo nometņu jaunieši. Tie, kas brauc pie radiem, iegriežas muzejā. Ja pārņem vēlēšanās modernās dzīves ņudzeklī pierimt un izjust senatnes rāmo garu, senlietu krātuve jūs gaida!


Pievienot komentāru