Paneļdiskusija un radošās darbnīcas Jumpravas Mūzikas un mākslas skolā

  1. martā Lielvārdes novada pašvaldības Jumpravas Mūzikas un mākslas skolā (turpmāk – JMMS) notika paneļdiskusija par vides jautājumiem .

Mūsu skolā mācās daudz sākumskolas vecuma bērnu, un sākotnējais diskusijas mērķis bija radīt viņos izpratni par dažādiem ar apkārtējo vidi saistītiem jautājumiem un problēmām. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi jau no mazotnes veidot bērnos apziņu, ka tikai mēs katrs pats varam veidot sakārtotu, tīru un veselīgu vidi ap sevi. Lai plašāk un daudzpusīgāk izzinātu visas diskusijas tēmas un nonāktu arī līdz konkrētiem risinājumiem, radās ideja uz šo sarunu uzaicināt arī citu vecumu skolēnus, vecāku pārstāvi, skolotāju pārstāvi , Jumpravas pašvaldības aģentūras direktoru, pagasta pārvaldes vadītāju un novada pašvaldības pārstāvi.

Diskusijas sagatavošanā iesaistījās jaunieši – mūsu skolas absolventi, arī JMMS skolotāji palīdzēja ar idejām.
Kā tad īsti norisinās paneļdiskusija? Pie diskusiju galda tiek aicināti iepriekšminēto grupu pārstāvji, kuriem diskusijas vadītājs uzdod jautājumus par dažādām tēmām un katrs dalībnieks var izteikties. Pēc tam jautājumus var uzdot arī klātesošie.

Šajā diskusijā tika apspriesta atkritumu šķirošanas tēma: cik daudz un kā mēs šķirojam, kāda ir šķiroto atkritumu konteineru pieejamība un ko varētu darīt, lai vairāk motivētu cilvēkus šķirot. Galvenie ierosinājumi un atziņas:

  • jo labāk šķiro atkritumus, jo mazāk maksā par to izvešanu;
  • konkursi, akcijas, balvas motivē šķirot atkritumus, vākt makulatūru u.tml.;
  • regulāras un plašākas informācijas nepieciešamība;
  • nepieciešami konteineri stiklam, papīram un plastmasai arī Jumpravas pagasta Dzelmēs;
  • attieksmes veidošana, izglītošana un praktiska rīcība jāsāk mājās, ģimenē.

Nākamā lielā tēma bija kanalizācijas sistēma Jumpravas ciemā. Šis jautājums sevišķi aktuāls kļūst vasarā, kad iedzīvotāji vēlas iet peldēties uz vietējo dīķi, bet nav zināms, cik droši tas ir. Dīķī ietek Rītupīte, kura, savukārt, tek gar daudzām privātām saimniecībām. Jumpravā kopējai kanalizācijai ir pieslēgti pārsvarā daudzdzīvokļu nami. Tomēr neviens nevar būt drošs par privāto saimnieku godaprātu. Tika apspriests, kā rīkoties gadījumos, kad ir aizdomas par nelikumīgu kanalizācijas ūdeņu iepludināšanu upītē. Tādā gadījumā iedzīvotājam jāvēršas pašvaldībā ar iesniegumu, uz kā pamata pašvaldības būvvalde vai policija varēs veikt pārbaudi.

Turpinājumā notika diskusija par nolietoto sadzīves priekšmetu utilizācijas iespējām. Galvenie ierosinājumi un atziņas:

  • Jumpravai tuvākā vieta, kur nodot nolietojušos sadzīves tehniku, ir Lielvārde;
  • pašvaldības aģentūra vai kāda privātpersona varētu piedāvāt pakalpojumu nolietotās sadzīves tehnikas nogādāšanai Lielvārdē vai Ogrē, jo ne visiem ir transporta iespējas;
  • plašākas informatīvās kampaņas;
  • problēma ar īpaši bīstamo atkritumu ( piemēram, šīfera) utilizēšanu.

Nobeigumā tēma – kā mācīties taupīt dabas resursus. Katram diskusijas dalībniekam bija iespēja izstāstīt savu personīgo pieredzi resursu taupīšanā. Tika pārrunāts, kā taupīt ūdeni, elektrību, siltumu un citus dabas resursus. Ir daudzas ļoti elementāras, viegli izpildāmas lietas, par kurām ikdienā neaizdomājamies. Piemēram, ieliet elektriskajā tējkanna tikai vienu krūzīti ūdens, nevis pilnu tējkannu, ja tēju dzersi viens. Un cik daudz ūdeni varam ietaupīt, ja tikai par 1 minūti saīsinām dušā iešanas ilgumu! Šeit ideju un ieteikumu bija daudz, katrs noteikti kaut ko jaunu pieņēma savai ikdienai.

Gandarījums, ka diskusijā piedalījās daudz cilvēku (apmēram 50) – gan bērni un jaunieši, gan pieaugušie. Dalībnieki un klausītāji guva vērtīgas atziņas, uzzināja jaunu, svarīgu informāciju. IMG_5044 IMG_5046 IMG_5050

Pasākuma otrajā daļā visiem interesentiem bija iespēja piedalīties radošajās darbnīcās. Šo darbnīcu galvenā doma bija parādīt to, ka vienreiz izmantotas lietas var ne tikai nodot otrreizējai pārstrādei, sadedzināt vai vienkārši izmest atkritumu tvertnē, bet gan radīt kādu jaunu, praktiski izmantojamu lietu, dodot materiālam otro dzīvi.

No kafijas kārbām bija iespēja izveidot trauku rakstāmpiederumiem, puķupodiņu vai vāzi. Dalībnieki ar lielu aizrautību no pašlīmējošā papīra izgrieza dažādus rakstus un rotāja ar tiem savas kārbas.

Tā kā tuvojas Lieldienas, bija iespēja no tualetes papīra serdēm gatavot olu turētājus vai salvešu gredzenus ar jautrām zaķu sejiņām.

Trešā iespēja bija izgatavot glezniņas, kā rāmi izmantojot tukšas konfekšu kārbas. Pašu glezniņu varēja veidot no kaltētu rožu ziedlapiņām, sagrieztām tualetes papīra serdēm un iepriekšējo gadu kalendāru attēliem.

Veidojot šos darbus, mākslas nodaļas skolotāji rosināja aizdomāties, cik mazi resursi ir nepieciešami jaunu, interesantu lietu radīšanai .

Noslēgumā katram bija iespēja uzrakstīt kādu atziņu no pasākuma vai apņemšanos par vides saudzēšanu un ļaut uzplaukt no otrreizējiem materiāliem gatavotam kokam.IMG_5095IMG_5057IMG_5063IMG_5067IMG_5091

IMG_5054

Iesaki citiem:


Apskatīts: 744x | 2.04.2015. | Aktualitātes


Pievienot komentāru