Kristaps Dārgais stāsta par savu vasaru

No šīs vasaras noteikti neko īpašu negaidīju, un iztēlojos to līdzīgi kā iepriekšējos gados. Ceturtdienu vakaros Grīziņkalnā biju plānojis piedalīties ielu kultūras nozīmīgākajā pasākumā Ghetto Games, precīzāk tieši Ghetto Basket. Tas ir populārākais ielu basketbola turnīrs Latvijā, kurš katru ceturtdienu pulcē vairāk nekā 100 vienības. Brīvdienās plānoju doties uz Jumpravu, uzspēlēt ar draugiem basīti, pludmales volejbolu, kopā atpūsties. Bet pēc pirmā Ghetto Basket posma sapratu ka šī vasara tomēr būs nedaudz savādāka.

Pēc uzvarām LBL un Igaunijas basketbola līgas Slam dunk konkursos jau zināju, ka no piedalīšanās Ghetto Basket slam dunk konkursa neizmukt. Pirmajā posmā norisinājās slam dunk konkurss. Izdevās pārsteigt skatītājus un arī pasākuma organizatorus ar jauniem neredzētiem trikiem. Izcīnīju uzvaru, pēc šī konkursa visa vasara izmainījās par 180 grādiem. Uzreiz pēc konkursa pie manis pienāca Ghetto Games galvenais organizators Raimonds Elbakjans, kuram jāsaka vislielākais paldies par šo vasaru, un teica: “Dārgais, Jāņos tu brauksi uz parīzi, augustā uz Igauniju , bet septembrī uz Maskavu, un visur piedalīsies slam dunk konkursos!” Man tas bija milzīgs pārsteigums un arī prieks vienlaicīgi, jo par ko tādu pat nebiju nemaz sapņojis.

Parīze

Pāris dienas pirms Jāņiem devāmies uz Parīzi. Tur norisinājās ielu basketbola 5 pret 5 turnīrs Quai54. Tas ir lielākais un prestižākais tāda veida turnīrs Eiropā, iespējams pasaulē. Uz turieni devāmies ar busiņu. Tikai ierodoties, sapratu , cik vērienīgā pasākumā esmu nokļuvis. Basketbola laukums atradās Eifeļa torņa pakājē, tas bija kā sapnis. Pasākuma galvenais sponsors ir Jordan brands. Mums tika doti apavi, apģērbi, somas, tas viss par brīvu. Turnīrā piedalījās 16 komandas, bet komandu skaits, kuras tur vēlējās piedalīties mērāms vairākos simtos. Tieši tādēl spēlu sistēma bija tik nežēlīga. Viens zaudējums un turnīrs beidzies. Diemžēl piedzīvojām zaudējumu jau pirmajā mačā. Kā komandai turnīrs bija beidzies, bet man priekšā vēl stāvēja Slam dunk konkurss. Nākamās dienas vakarā, pirms turnīra finālspēles risinājās konkurss. Organizators tam bija pasaules slam dunk leģenda Kadour Ziani, kuru internetā biju redzējis un apbrīnojis. Mani konkurenti bija Justin Darlington (pamatoti jau tobrīd uzskatīju viņu par labāko pasaulē) , Young Holywood, And1 leģenda Helicopter, un Francijas labākais dankmeistars Kevin Hemy. Godīgi sakot šajā sabiedrībā nejutos ērti, bija lielas bailes un uztraukums. Vēl jāpiebilst, ka danku konkurss norisinājās aptuveni piecu tūkstošu skatītāju klātbūtnē. Tribīnes bija pārpildītas, un atmosfēra neaprakstāma. Konkursā paliku trešajā vietā. Pats to uzskatīju par milzīgu sasniegumu, jo tādā konkurencē un tādos apstākļos biju pirmo reizi. Uzvarēja Justin Darlington un deva man milzīgu iedvesmu attīstīt prasmi triekt bumbu grozā. Pēc konkursa slam dunk organizators paziņoja, lai pēdējo augusta nedēļas nogali ieplānoju brīvu, jo iespējams tikšu uzaicināts uz World Dunk Contest.

Prague Open stretbola turnīrs

Pēc šī turnīra atgriezāmies mājās un jau nākamajā dienā Raimonds Elbakjans man atkal zvanīja: “Dārgais jābrauc uz Prāgu, padankosi, uzspēlēsi.” Tur norisinājās Prague Open stretbola turnīrs, kas bija atlase uz Moscow Open – ielu basketbola turnītu Maskavā, kas ir neoficiālais pasaules čempionāts ielu basketbolā. Devāmies uz turienu ar domu piedalīties. Turnīru nedaidz izjauca lietus, kas lija nepārtraukti, lidz ar to liedzot iespēju piedalīties slam dunk konkursā. Bet tam bija arī labā puse, jo mūsu komandai tas tikai palīdzēja un izcīnijām uzvaru turnīrā. Pārspējām komandas no Krievijas, Ukrainas, Vācijas, Itālijas ,Čehijas, Slovākijas. Un nopelnījām ceļazīmi uz Moscow open, kā arī saņēmā 1000Euro lielu balvu.

Tallin Open

Nākamais lielais ielu basketbola turnīrs risinājās Tallinā, kur risinājās tāda paša veida turnīrs kā Prāgā – Tallin Open, kur varēja izcīnīt ceļazīmi uz Maskavu. Turnīrā izkritām pirmajā play-off kārtā. Piedalījos arī slam dunk konkursā. Iemantoju līdzjutēju un žūrijas simpātijas, un izcīnīju uzvaru, pārspējot labākos igauņu meistarus, un vienu no labākajiem eiropiešiem – Vincenu Van Sliedgertu. Nopelnīju arī uzvarētāja balvu – 150 Euro.

World Dunk contest Rumānijā

Nākamais lielaos notikums bija World Dunk contest Rumānijā. Organizatori no francijas organizēja šo konkursu arī Rumānijā. Biju saņēmis ielūgumu un gatavojos konkursam. Šis bija jau trešais gads, kad šāds konkurss norisinājās Bukarestē. Iepriekš tas saucās EDC, jeb eiropas danku čempionāts. Šogad piedalījās labākie dankotāji no Eiropas – jau pieminētais Holandietis, iepriekšējo gadu čempions no krievijas – Shal, francūzis Kevin Hemy, Polis Slash, rumānis Onyr. Kā arī amerikānis Young Holywood, un Kanādietis Justin darlington. Uz turieni devos viens pats, jo organizatori atmaksāja tikai manu nokļūšanu un uzturēšanos tur. Ierodoties bija liels uztrukums, jo zināju ka sastapšu visus labākos dankerus, kurus pirms tam esmu apskatījis un apbrīnojis internetā. Ierodoties tur dalībnieki visi bija ļoti draudzīgi, likās ka viņus pazīstu jau ilgu laiku. Organizatori pret mums izturējās kā pret karaļiem. Katram bija sava istabiņa viesnīcā. Ēdām restorānos. Apstākļi bija lieliski. Arī konkurss bija fantastisks. Cilvēki nebija tik daudz, bet tribīnes bija pilnas, viss bija pārpildīts, un skatītāji fantastiski. Pašam izdevās lieliski nostartēt. Iedankoju tādus dankus, ko līdz tam nebiju veicis. Skatītāji un žūrija to novērtēja. Iekļuvu finālā, kur piekāpos tikai Kanādietim. Domas par uzvarētāju dalījās, bet pats es biju laimīgs, ka esmu pieviecis visus šos lieliskos meistarus. Pēc konkursa skatītājo skrēja laukumā, lūdza autogrāfus, bildējās ar mani un pārējie puišiem, prasīja kreklus. Tā jutos pirmo reizi mūžā, jo vienmēr pats esmu gājis cilvēkiem klāt un uzdevis līdzīgus jautājumus. Šis konkurss viennozīmīgi bija mans spilgtākais šīs vasaras notikums, jo emocijas kādas tur guvu jūtu vēl šobrīd.

Moscow Open

Bet tas vēl nebija vasaras noslēgums. Septembra pirmajā nedēļā devāmies uz Moscow Open. Šajā turnīrā kopā startēja 24 komandas no visas eiropas, pārstāvētas bija 18 dažādas valstis. Kā komanda iekļuvām 16 labāko skaitā, bet diemžēl pirmajā play-off kārtā piedzīvojām zaudējumu, piekāpjoties kaimiņiem lietuviešiem. Pasākuma atmosfēra bija lieliska un tiešām likās ka esmu Pasalules čempionātā. Skatītāji bija vairāki tūkstoši, atmosfēra arī bija lieliska. Pēc zaudējuma basketbola turnīrā bija jāstartē Slam dunk konkursā. Pirmo reizi no manis tika gaidīta uzvara, tādā situācijā biju pirmo reizi. Priekšsacīkstēs nostartēju teicami. Ieguvu neviltotu skatītāju atbalstu, un pārliecinoši ciecu savus mēģinājumus. Diemžēl finālā kurā iekļuva 4 labākie, pietrūka spēki, kuri bija patērēti 6 aizvadītajās basketbola spēlēs. Neizdevās veikt visas savas ieceres, un nācās samierināties ar trešo vietu, kas arī ir ļoti augsts sasniegums, tomēr šoreiz šī vieta bija ar pamatīgu rūgtuma garšu. Iespējams nospēlēja uztraukums, iespējams nebija īstā diena, bet pašam likās, ka galvenais bija nogurums. Var tikai piebilst to, ka uzvarētājs saņēma 1000 dolāru balvu.

Mēs braucam uz NY

Tam visam pa vidu, katru ceturtdienu risinājās arī Ghetto Basket turnīri, kura galvenā balva bija Andra Biedriņa dāvātais ceļojums uz ASV. Vasaras gaitā atradām īsto komandas sastāvu, uzvarējām Rīgā četros no pieciem posmiem, un kļuvām par pirmo komandu turnīra vēsturē, kas uzcīnīja 3 uzvaras pēc kārtas. Varu tikai pieminēt, ka iepriekšējo divu gadu laikā es vienu reizi biju ieguvus 3. vietu. Sezonas beigās risinājās Superfināls, kurā četras labākās komandas sacentās par braucienu uz ASV. Finālā lieliskā atmosfērā, kuru radīja mani labākie draugi un darba kolēģi izcīnījām uzvaru un nopelnījām braucienu uz ASV. Bez fantastiskā atbalsta tas noteikti nebūtu izdevies. Tagad arī Rīgā zina, ka labākie fani ir no Jumpravas.

Ja kāds pirms vasaras būtu teicis, ka es šo visu izdarīšu es būtu smējies un neticējis, jo tas man liktos neiespējami un neticami. Vēl šobrīd atceroties to visu ir nedaudz dīvaini. Šī vasara deva milzīgu impulsu spēlēt basketbolu un dankot vēl nopietnāk, jo sapratu to, ka es šajā vidē iederos un tāda sajūta kāda bija Francijā no manas galvas Krievijā jau bija zudusi. Pašam milzīgs prieks ir tas, ka Latvijā mani visi pazīst nevis kā dankeri Kristapu Dārgo, bet kā dankeri no Jumpravas Kristapu Dārgo. Pats visulaik to uzsvēru un esmu priecīgs, ka esmu no turienes. Prieks ka šogad vārdu Jumprava izdevās iznest kaut kur tālāk. Vislielāko paldies par šo vasaru saku Raimondam Elbakjanam, kuŗš mani ievilka šajā karuselī. Jāpiebilst, ka visi šie braucini bija pilnībā apmaksāti. Paldies draugiem par atbalstu, un milzīgs paldies manai draudzenei Rūtai par atbalstu un pacietību, gaidot mājās no visiem ārzēmju braucieniem. Šī viennozīmīgi bija labākā vasara manā dzīvē!

Iesaki citiem:


Apskatīts: 4233x | 9.10.2011. | Sports

7 komentāri

  1. maize saka:

    Vecīt.
    Tu esi īsts rakstnieks un literāts. 😀
    Labākais

  2. Spo saka:

    Super, patīkams raksts… Veiksmi turpmāk 😉

  3. Mihails saka:

    Iespaidīgi! Malacis! 😉

  4. Bomis saka:

    Ok , nakamvasar es tev sastastiishu visaadus briinumus, lai tu vareetu pasmieties, bet peectam to piepildii 😀

  5. kusciks saka:

    Respect vecīt!

  6. Skubis saka:

    Ble vot tev Ģerevna!!!

  7. Kaibis saka:

    Pat nezinaaju ka arii es sovasar biju Rumaanijaaa :))


Pievienot komentāru